Lauku idille Iecavas muižas parkā

Apmeklējot Latvijas reģionus nekad neiztiek bez lokālās ēdināšanas. Lai arī Iecavu saukt par reģionu liekas skaļi, ņemot vērā tās salīdzinoši mazo attālumu līdz Rīgai, tomēr par galvaspilsētu arī to nenosauksi. Vietējo un 4square lietotnes mudināti, devāmies baudīt maltīti Iecavas (muižas?) parkā esošajā kafejnīcā «Upene».

Uzreiz jābrīdina visi, kuri pieraduši, ka reģionos porcijas ir milzīgas un cenas ļoti zemas (<5eur par pamatēdienu), šis noteikti nebūs tas gadījums. Tajā pašā laikā, manuprāt, cenas/kvalitātes attiecība ir atbilstoša. Vēl citiem vārdiem izsakoties ārvalstu ēdienu blogeri noteikti cenu kategoriju apzīmētu ar vārdu reasonable. 

Pati kafejnīca iekārtota Iecavas muižas parka teritorijā. Man kā nespeciālistam nenovērtējama senuma mājā, kura ir būvēta kaut kad sen. Iekštelpās atrodami 5 galdiņi, pēc teritorijas spriežot, atbilstošā gada periodā pieejama ēdināšana arī ārpusē.

Kopumā, sajūta ir mājīga. Mūsu viesošanās laikā tika kurināts kamīns, kurš pēc mūsu secinājumiem ir arī vienīgais (redzamais) siltuma avots apmeklētāju zālē. Telpās ir lieli plaši logi, kas varētu ēdienreizi padarīt īpaši romantisku garos ziemas vakaros, kad aiz loga nesteidzīgi snieg.

Kaut kādā ziņā šīs vietas apmeklējums rada sajūtu, ka esat ieradies pie savas fancy vecmāmiņas laukos, viņas fancy mājā (esmu informēts, ka vecmāmiņa Latvijā parasti neasociējas ar ko tādu), bet tomēr tā sajūta ir kaut kur tieši pa vidu. Starp mordernu mūsdienīgu lauku māju un tuvu radinieku apmeklēšanu laukos. Iespējams šo sajūtu rada kamīns, iespējams šo sajūtu rada apkārt esošie parka koki, iespējams vietas īpašnieki šo sajūtu ir iecerējuši. Ja tā, tas viņiem ir izdevies.

Ja meklējat, kur paēst nesteidzīgas pusdienas, tā noteikti ir šī vieta. Ēdiens netiks atnests tūdaļ, pat ne pēc 10 minūtēm. Sagatavojieties sarunām ar līdzpaņemtajiem draugiem. Tam ir arī izskaidrojošs iemesls, ēdiens tiek pasniegts visiem vienlaicīgi – un tas tiek pagatavots, nevis uzsildīts. Šo būtisko starpību jūt arī maltītes laikā. Garšas ir pārdomātas, un nav sajūta, ka šķīvis kalpo par pamatni, lai ēdienu nebūtu jānomet vienkārši uz galda. Labākajās tradīcijās – ēdiens uz šķīvja tiek izkārtots un pasniegts.

Kopumā mūsu viesošanās ar pamatēdienu un desertu, trīs cilvēku grupai, aizņēma aptuveni divas stundas. Ļoti patīkami pavadītas divas stundas, kur ēdiens un pusdienas ir papildinājums, nevis pašmērķis. Šī noteikti nav vieta, kur ieskriet ātri, pa ceļam. Ja īpašnieks(-i) būtu vēlējušies radīt ko tādu, no galvenās ielas nomaļus esošais parks noteikti nebūtu bijusi labākā izvēle. Šī ir vieta, kur doties nesteidzīgās brīvdienās, kad galvaspilsēta ir nedaudz apnikusi, bet tālu aizbraukt neļauj fakts, ka tumšs ārā paliek līdz ar saullēktu.

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.