Kā beigt rīt un nejauši notievēt

Tuvojas jaunais gads. Laiks, kad atkal liela daļa nācijas apsolīs sev dzīvot labāk, un citi uzreiz atmetīs ar roku un neapsolīs sev neko. Tomēr viens no populārākajiem solījumiem, ko cilvēki mēdz sev dot – sākšu nodarboties ar sportu, ēdīšu mazāk, galu galā notievēšu. Es šogad apņēmos daudzas lietas, tomēr notievēšana nebija to sarakstā. Tomēr, man gadījās pavisam nejauši kļūt slaidākam par 4 kilogramiem divu mēnešu laikā.

 

Lai atrisinātu problēmu, vispirms ir nepieciešams saprast, kur ir problēma. Šogad es esmu aizrāvies ar dažādu savas dzīves parametru monitorēšanu. Cik stundas es guļu, kāds ir mans pulss, cik bieži un cik daudz es kustos, cik kalorijas uzņemu un galu galā, cik sadedzinu.

No faktiskiem skaitļiem, viss šķita pareizi. Es reti uzņemu vairāk kaloriju nekā sadedzinu, manu dzīvesveidu par sēdošu nenosauksi (it īpaši vasarā), bet paskatoties kritiski pats uz sevi, es saprotu ka pēdējo gadu griezumā, es lēnām un neuzkrītoši pieņemos svarā. Protams, to var norakstīt uz vielmaiņas palēnināšanos cilvēkam kļūstot vecākam, bet vai tiešām tik agrā vecumā?

Noskatījies filmu par minimālistu dzīvesveidu, 10 dienas pamēģinājis iztikt bez gaļas, es iedvesmojos no kāda video, kuram nejauši uzdūros youtube. Tajā kāds ASV dzīvojošs pāris stāstīja savu pieredzi par atteikšanos pilnībā no cukura 30 dienas. Esmu dzirdējis par līdzīgiem ekstrēmiem mēģinājumiem savu draugu vidū. Minemālistu idejas kontekstā man tas šķita iedvesmojoši. Atteikties no dažādām liekām lietām, bez kurām ļoti labi varam iztikt. Iepriekš, es gluži mierīgi varēju vakarā notiesāt paciņu marshmallows un piedzert nedaudz kolas. Patiesībā man tas nešķita traģiski, jo vienmēr mana galvenā devīze ēdienam bijusi – tu vari ēst visu, ko tu vēlies, tik ilgi, kamēr tu iztērē enerģijā visu, ko tu apēd.

Tā kā mans mērķis nebija organizēt atteikšanos no cukura akcijas veidā, es nolēmu tam pieiet daudz konceptuālāk, ar ilgtermiņa stratēģiju. Līdz ar to mans mērķis bija vienkāršs – es neiegādāšos saldinātus produktus, kurus tautā apzīmējam ar vienkāršu terminu – našķis. Ja es vēlos ēst pankūkas ar ievārījumu, es to daru un nepārspīlēju ar ievārījuma daudzumu. Saprotams, ka to izgatavot bez cukura nav iespējams. Arī apēst kādu augli, kad gribas ko garšīgu. Vai dažreiz pa kādam desertam. Tomēr būtiski ir pārstāt ēst tieši tos našķu daudzumus, ko mēs apēdam pavisam nevainīgi šķietami mazos daudzumos. Nē vienai mazai šokolādītei, nē tikai siera cepumiem, nē veselīgam jogurtam, nē biezpiena sieriņam, nē bulciņai utt.

Aplūkojot produktu sastāvu, es biju pārsteigts, cik daudzos produktos ir cukurs un cik lielās devās. Jebkurā jogurtā ir cukurs un DAUDZ. Teju jebkurā maizes klaipā ir cukurs, biezpiena sieriņos (bez pārsteigumiem šeit), pat manos mīlajos marshmallows esot cukurs! :D

Protams, ja mēs lasam pilnīgi visus iepakojumus, kur ir cukurs, tad ātri var sajukt prātā, jo produktu, kuros nav pievienots cukurs, mūsdienās paliek arvien mazāk. Piemēram, piparkūkās, atkarībā no ražotāja, cukurs svārstās no 25 – 45 gramiem uz katriem 100 gramiem cepumu. Ko darīt? Atbilde ir vienkārša – BEIGT RĪT. Un es to domāju burtiski. Mans galvenais vadmotīvs šobrīd, pie kura es pieturos izvēloties produktu, lai tajā nebūtu vairāk par 5 gramiem cukura uz katriem 100 gramiem produkta. Šādu produktu nav daudz, bet tie, kuri iekļaujas šajā kategorijā, parasti satur 2-3g cukura.

Bieži vien vakaros, es agrāk novēroju gribas kaut ko garšīgu sajūtu. Kopš es būtiski samazināju uzņemtā cukura daudzumu šī sajūta man ir pazudusi. Arī sajūta, ka tu esi paēdis, bet gribas vēl kaut ko apēst ir zudusi. Kopumā ņemot, atteikšanās no mākslīgi saldinātu produktu lietošanas uzturā manu pašsajūtu ir būtiski uzlabojusi. Turklāt, tam bija negaidīts blakusefekts – es pāris mēnešu laikā esmu kļuvis slaidāks par 4kg. Kas man  likās iespaidīgs rezultāts, ņemot vērā, ka tas nebija sākotnējais mērķis.

Es nevarētu teikt, ka dzīvot ar normālu cukura daudzumu ir grūti. Es dažreiz apēdu kādu konfekti vai cepumu, ja mani pacienā, un saproti mani pareizi, no vienas konfektes nekas traģisks nenotiks. Galvenais ir pieturēties pie sava sākotnējā plāna. Kā parasti visās lietās, visgrūtāk ir pirmās divas nedēļas. Vēl grūtāk ir slavenajā dienā nr 4, kad vairumam cilvēku sākas lomkas. Es biju nīgrs, niķīgs, viss mani kaitināja un es neko negribēju. Tomēr tiekot tam pāri, un turpinot būt cilvēkam, ar katru nākamo dienu tu jutīsies arvien labāk.

Ja mans stāsts tevi nepārliecina, noskaties šo Ted ierakstu, kurš nesola saulainu nākotni tiem, kuri turpinās ēst cukuru esošajos daudzumos.

 

 

 

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.