Ballīte pie Getsbija

Foto: thegreatgatsby.warnerbros.com

«Forum cinemas» kinoteātris Rīgā, atpaliekot no visas pārējās pasaules vien par pāris mēnešiem, sācis izrādīt filmu ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā. Tā nu nomākts ar nekam nederīgu laiku aizvadītajās brīvdienās, arī man sanāca šo režisora Beza Lurmena (viņš arī “Mūlenrūžu” izmargoja) garadarbu ievērtēt.

Uzreiz gan jāatzīst, ka neesmu izlasījis Frānsisa Skota Ficdžeralda romānu pēc kura radīts šis ekranizējums, tomēr līdz pat filmas beigām bija sajūta, ka grāmata varētu būt krietni labāka. Darbība norisinās ASV pēc pirmā pasaules kara beigām, kad finanšu tirgi sāk atdzīvoties un ir mums jau labi pazīstamā ekonomikas augšupeja. Ņujorka svin dzīvi vienā laidā izlaidīgā dzīvesveidā un krāšņās ballītēs. Viena no lielākajām šādām ballītēm protams notiek pie Getsbija, kuru neviens īsti nav redzējis, bet visiem patīk vēriens ar kādu šeit notiek svinības. Nav gan īsti skaidrs, no kurienes Getsbijam ir tik daudz naudas, bet kuru gan tas interesē, ja visapkārt ir sievietes un alkohols.

Filma cita starpā protams stāsta savu mīlasstāstu, par kareivi un meiteni, kura gaidīja un nesagaidīja savu iemīļoto, tādēļ nolēma apprecēties ar citu. Un šeit sākas drāma, jo apglabātā mīlestība protams tiks atmodināta, lai skatītājam būtu kam dzīvot līdz un domāt par to kā būtu, ja būtu. Visam stāstam kā dzelta vidusceļš cauri vijas nabaga Niks Karavejs (Tobijs Magvairs), kuram uz šo visu ir jānoraugās ar saprātīga cilvēka acīm. Protams, viņš iemīl savu kaimiņu Getsbiju viņa vienkāršības un manuprāt lielā mērā “viss ir iespējams” attieksmes dēļ un gatavs savam jaunajam draugam palīdzēt mīlestības atgūšanā.

Skatītājs vulgaris: Filma ir diezgan pagara (143 min.) un dažviet gribētos to tomēr par vienām 20 minūtēm saīsināt. Citur nevar izturēt kārtējo amzierēšanos un galvenā varoņa ņemšanos un nespēju pieņemt normālus lēmumus un rīkoties kā vīrietim. Tā gan drīzāk scenārista attieksme skatītāju vazāšanā aiz deguna. Jāatzīst, ka vienlaikus filma ir ļoti krāšņa un tiem, kuriem patika 20. gadsimta sākuma Ņujorka (mēs taču visi to labi atminamies savās nostaļģiskajās atmiņās vai ne?), noteikti ir vērts šo filmu redzēt. Arī tiem, kuriem patīk mīlasstāsti vai Leonardo di Kaprio. Pēdējos gan man laikus jābrīdina Tobijs Magvairs pievilcības ziņā daudzkārt pārspēj Leo, kurš pamanāmi sāk novecot.