Polonēze jeb robeža starp Latviju un Eiropu

Principā mēs dzīvojam normālā valstī, ar labu ģeogrāfisko novietojumu, ja vien uz Vakareiropu varētu aizbraukt izlaižot Poliju. Dažubrīd šķiet, ka uz Eiropu ar auto būtu gatavs doties teju jebkurš latvietis, ja vien nebūtu jābrauc cauri Polijai. Polija ir gluži kā dziļa nopūta katram brīdī, kad mums atgādina par to, ka dzīvojam Eiropā.

Teju tūkstotis kilometru pa informācijas pārbagātu vidieni ar dīvainiem braucējiem, bezgalīgām fūres rindām un reklāmu uzrakstiem, par kuriem uzjautrināties un trenēties līdzskaņu izrunā ir tas, kas sagaida viesmīlīgajā un visādi citādi interesantajā Polijā, ja vien tā ir jūsu galamērķis.

Krievu valodas zināšanas, atrodoties Polijā, var izrādīties noderīgākas nekā jebkad agrāk. Tieši šī valoda palīdzēs saprast teju pilnīgi jebko, ko kāds polis jums mēģina pateikt vai, kas rakstīts kādā «vērtīgajā» reklāmiņā ar baltiem burtiem uz dzeltena fona.

Ilgu laiku Polija bija slavena tieši ar saviem «lieliskajiem» ceļiem, pa kuriem kratījies ir teju ikviens. Vārda «Kolenki» nozīmi nav daudz jāskaidro. Tas nozīmē braukšanu pa draņķīgas kavlitātes ceļu, kurā fūres iebraukājušas risas. Jāatzīst, šoreiz tādu praktiski nemanījām, jo poļi sabūvējuši lielumlielas šosejas visos virzienos un šur tur pat uzrāvuši pa kādam bānim. Protams tie jau nebūtu nekādi poļi, ja bānis būtu tā vienkārši braucams, un nav  jau arī. Bānī poļi taisa piķi. Var jau saprast, kaut kā jau tā nauda jāatpelna. Atkarībā no posma, par braucienu jāšķiras no 9 līdz 33 zlotiem. Kopumā ceļa posmā Kotlkautkas – Vācijas robeža iespēja braukt pieklājīgā ātrumā bez miljons ciematiem pa vidu izmaksāja 78 zlotus, kas mūsu aizejošajā dzintara vācēju valūtā ir aptuveni 12 lati.

Visādi citādi bānis kā jau bānis, citi lido ātrāk, radaru pagaidām nav. Atpūtas vietās poļi piedāvā iegādāties 4. aifonu vai arī virtuves nažus – kas kuram noderīgāk. Pa vidu saprātīgas tualetes, kur pierastās ūdens nolaišanas pogas vieta iebūvēti sensori.

McDonalds protams arī Āfrikā ir McDonalds. Tikai Polijā tas tā nav, vismaz rīta brokastu laikā. Ierasto bigmaku un čīzburgeru rīta cēlienā šeit aizstāj visādi dīvaini, un šeit es tiešām domāju dīvaini, burgeri, kuros pilnīgi visos kaut kādā formā ir iekšā iebāzta ola. Jā, arī mcwrapā ir iebāzta ola. Ola ir visur! Ola ir karalis! Es neko nezinu par poļu tradīcijām attiecībā uz olu ēšanu brokastīs, tādēļ ļoti bažīgi vēru vaļā teju vienīgo saprātīgo izvēli – cēzara salātus. Par laimi, tajos olu iemuģīt poļiem tomēr nebija ienācis prātā. Win!

One Response to “Polonēze jeb robeža starp Latviju un Eiropu”

  1. arnisv says:

    vispār jau tie caļi ar telefoniem un nažiem nebija nekādi poļi, drīzāk rumāņi vai čigāni. bet tā kā gadījums notika polijā, tad teorētiski varam uzskatīt viņus arī par poļiem.

Leave a Reply to arnisv Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.