Ingress – bērnu spēlīte pieaugušajiem

Ir bērni, kuri izaug lieli un joprojām paliek bērni arī pēc tā. Ja viņi sāk strādāt pie Google, bet tas viņiem šķiet pārāk garlaicīgi, tiek izveidots apakšprojekts, kurā viņi var atkal būt bērni, tikai šoreiz «pa nopietno». Tā gadījās ar strauju popularitāti iegūstošo ģeolokācijas spēles «Ingress» autoru.

Ingress, kā jau nojaušams ir ģeolokācijas spēle. To iespējams spēlēt izmantojot Android spēcinātu ierīci, lai arī 2014. gadā solīts, ka to varēs spēlēt arī iOS lietotāji. Lai to spēlētu, jums jādodas ar savu ierīci uz noteiktu vietu dabā, kur jāveic spēles aktivitātes.

Pati spēles ideja ir primitīva un sena kā pasaule. Atceraties fermu, akvāriju, simpsonus vai jebkuru citu šāda veida spēli, kura balstās uz «vāc, audzē, skaiti punktus» principu? Arī Ingress ir tieši tāda pati spēle. Ņemam tālruni, pievienojamies kādai no frakcijām (Resistance vai Enlightened) un dodamies apšaudīt pretinieku portālus.

Spēles ideoloģijā dažādās vietās ir izvietoti virtuāli portāli, kuros iespējams iegūt spēlei nepieciešamos (protams virtuālus) priekšmetus. Ja portāls ir pretinieku īpašumā, to iespējams apšaudīt (ja vien jums ir attiecīgi ieroči) un atgūt savā varā. Diemžēl prieki var izrādīties īsi, jo pretinieks visticamāk nesnauž. Visbiežāk Rīgas centrā uzvaras prieki var būt pat minūtēm īsi.

Foto: flickr.com/fumi

Praktiski dabā tas izskatās tā. Cilvēks baksta telefonu noteiktā punktā. Tad paiet citur un atkal baksta telefonu. Kad viņš ir aizgājis, pēc brīža uzrodas pretinieks un atkal baksta telefonu. Tāda kā telefonu bakstītāju sekta, kura dzīvo paralēlā pasaulē un domā, ka ir baigie nindzjas un kamikadzes, kas spēlē spiegu spēles.

Pēc būtības, lai uzvarētu kādai no grupām būtu jāpārņem vara, kas būsim godīgi nav iespējams principā. Pat, ja tas izdotos, domāju uzvarētājs pēc nedēļu ilga triumfa sāktu griezt vēnas un lūgties, lai kāds spēlē pret viņiem. Kādēļ? Jo spēles būtība ir cīņā. Nav cīņas – nav spēles.

Foto: flickr.com/isparavanje

Realitātē Latvijā nospiedošā vairākumā ir Enlightened spēlētāji, kas arī uzskatāmi redzams Rīgas kartē. Tā kā Resistance spēlētāju ir mazāk, viņu vidū valda lielāka sadarbošanās, kas rezultējas veiksmīgākā pretspēkā, salīdzinot ar haotisko un histērisko Enlightened darbību. Protams to ir viegli skaidrot – mazu grupu ir vieglāk vadīt nekā lielu.

Pagaidām gan Latvijā konfrontācijas starp spēlētāju grupām palikušas vien mutes brūķēšanas līmenī. Tomēr dažbrīd daži spēlētāji tik ļoti iejūtas spēles misijā un lomā, ka šķiet varētu sekot arī fiziska izrēķināšanās. Gara acīm jau iztēlojos šo tematu mūsu interneta portāliem kā medusmaizi. Virsrakstos pavīdētu šokējošas ziņas – «Jaunietis pēc kautiņa virtuālā spēlē nonāk slimnīcā». Jācer gan, ka spēles dalībnieki tomēr aprobežosies ar mutes brūķēšanu.

Pagaidām pārsvarā Enlightened tiek vainoti spoofošanā. Tas nozīmē, ka ar programmu palīdzību tiek piečakarēta programmatūra, liekot domāt, ka tālruņa īpašnieks atrodas kādā vietā, kur viņš patiesībā neatrodas. Tādā veidā iegūstot priekšrocību saņemt «atslēgas» un veidot laukus ar tālākiem portāliem, netērējot resursus, lai tur nokļūtu.

Tikmēr Resistance vaino par krāpšanos izmantojot nelegālu programmatūru spēles gaitā, kas ir pret noteikumiem. Starp citu, tāpat kā spoofošana. Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu. Tā teikt – lai pirmais akmeni met tas, kurš bez grēka. Bet šķiet, ka tie jau izmētāti arī bez šīs nodrillētās bībeliskās frāzes.

Kopumā es uz šo parādību skatos kā uz jauna veida sociālo tīklu, kas līdzīgi kā Slēpņošana, liek tev iziet no mājas, lai uzspēlētu spēlīti ar draugiem. Starp citu, atkarību no datorspēlēm, tāpat kā atkarību no alkohola ārstē narkologi. Neaizraujieties pārlieku. Tiesa, lielākajai daļai spēles dalībnieku tas nedraud. Gluži tāpat kā ar fermu, simpsoniem un akvāriju, arī šī spēle daudziem apnīk pēc maksimālā (astotā) līmeņa sasniegšanas.

Starp citu, tā kā aiz spēles stāv interneta gigants Google, internetā atrodami vairāki pieņēmumi, kādēļ Google radījis savā paspārnē šādu spēli, no kuras nav acīm redzama labuma. Piemēram, viena no teorijām paredz, ka tādā veidā Google reģistrējot cilvēku pārvietošanās trajektorijas cer būtiski uzlabot Google Maps maršrutēšanas iespējas kājāmgājējiem. Ja šādi dati būtu jāievāc organizēti, tas maksātu pārāk dārgi, bet tagad lietotāji paši piegādā šos datus aizraujošā spēlē.

Foto: flickr.com/xadrian