Man kā cilvēkam no Zemgales maize un viss tās ražošanas process (no kviešu laukiem līdz maizes krāsnīm) ir asinīs. Visticamāk tas ir pārmantots no pārsimts gadus seniem senčiem.
Jau labu laiku, kopš uzzināju par maizes maisījumu tirgošanu veikalos, esmu domājis par to, cik gan sarežģīti varētu būt izcept maizi mājās. Šeit es nerunāju par to sabiedrības daļu, kas to dara izmantojot elektriskās maizes krāsniņas, bet par maizes izcepšanu ierindas plaša patēriņa cepeškrāsnī.
Maizes cepšana patiešām izrādījās ļoti vienkārša, tomēr ļoti laikietilpīga. Uz iepakojuma bija atrodama šāda informācija:
500 g maisījuma ieber traukā, pievieno 3 g šķīstošā rauga un 320 ml auksta ūdens. Samīca viendabīgas konsistences mīklu, mīcīšanas beigās pievieno 3 karotes olīveļļas.
Pagatavoto mīklu ieliek ieeļļotā traukā un raudzē 1,5 – 3 stundas 26 – 30 grādu temperatūrā.
Tā kā berama rauga man nebija, tad apjaucu ar cukuru parasto raugu. Maisījuma sajaukšana ar eļļu un ūdeni noritēja bez aizķeršanās. Tā kā manās mājās nav dabiskas vides, kurā būtu 26 – 30 grādu temperatūra, mīklu raudzēšanai noliku uz radiatoriem. Nolēmu daudz neeksperimentēt un mīklu raudzēju vien 1,5 stundu. Vislielākā veiklība un iemaņas kā allaž bija nepieciešamas pie maizes formas izveidošanas.
Lai maize neizceptos cieta kā ķieģelis, būtiski iegaumēt, ka mīklai jābūt diezgan mitrai un «šļurīgai». Tāpat pēc raudzēšanas tā vairāk jācilā no apakšas, lai to nesaspiestu. Nemēģiniet pa vecam rauga mīklas paradumam to pārmīcīt.
Pati maize pēc 30 min cepšanas izdevās kraukšķīga un gaisīga, tieši tā kā iecerēts. Kopējais pagatavošanas laiks gandrīz 3 stundas.
