Kad tualetes pods mēģina būt gudrāks par tevi

Iespējams Vācija drīz visā pasaulē būs populāra ne tikai ar bez limita ierobežojuma autobāņiem, bet ari ar sensoriem pārkrautām tualetēm uz šiem pašiem bāņiem.

Katram vidējam latvietim, kurš mūsu mēreni atpalikušajā Austrumeiropas valstī ir pieradis pie normāla krāna, kuru var atgriezt un aizgriezt iestājas tikpat mērens apjukums ieejot tualetē, kur podā ūdeni labākajā gadījumā var nolaist vicinot rokas pa gaisu gar uz sienas apzīmētu norādi.  Sliktākajā gadījumā pods mēģina būt gudrāks par tevi un nolaist ūdeni gan pirms tu ierodies, gan pēc tavas aiziešanas.

Visa brauciena laika man ar bāņu tualešu sensoriem izdevās izklaidēties vairākkārt. Vienuviet iebūvētie sensori atradās pretī ķermeņa vidusdaļai, un izskatījās akurāt kā webkameru objektīvi. Tikai manā samaitātajā iztēlē var iztēloties to vietu, kur visas šādas tualetes kameras rāda attēlu vienuviet.
Citviet sacensībā kurš kuru nobiedēs uzvarēja tualetes pods. Tūdaļ pēc tam, kad ienācu kabīnē un apgriezos, lai aizvērtu durvis, tas man aiz mugura ar pilnu jaudu nolēma nolaist ūdeni. Mūsu gados jaunākā līdzbraucēja stāstīja atgadījumu, kad pods nolēmis to darīt kamēr viņa vēl uz tā sēdējusi. Ja ar podiem vēl daudz maz varētu tikt galā, pieņemot, ka viņi ir pašpietiekami un ar jūsu atstāto saturu paši tiks galā, tad daudz lielāka jautrība ir ar sensoriem aprīkotiem krāniem.

Vislielākā problēma man šķiet rodas no tā, ka nav vienota standarta par to, kur ir jāatrodas šim sensoram, kā arī nav vienota apzīmējuma par to, kur savas rokas plivināt. Šādas vienotības nav pat uz autobāņiem, jo katra no tualetēm ir būvēta citā laikā, ar cita veida sensoriem. Var jau būt, ka es tāds aprobežots neprotu rokas plivināt pareizi, tomēr man šķiet, ka šāds standarts atvieglotu nabaga tūristu un poļu tālbraucēju ciešanas.

Turklāt visam piedevām arī ūdens tecēšanas ilgums pie katra no šiem krāniem ir savādāks. Protams, kamēr vajag vien nomazgāt rokas pēc tualetes apmeklējuma, tas būtiski netraucē. Tomēr ar sensoriem aprīkotie krāni ir populāri daudzviet Eiropā, piemēram, arī kempingos. Un šeit jau tā kļūst par atrakciju – izmazgā zobus vai noskujies desmit sekundēs vai ātrāk. Tā ir cena, ko esam spiesti maksāt par mazāku dzeramā ūdens patēriņu globālā mērogā.