Aizbraucam pusdienās uz Ērgļiem

Starp citu, P4 šoseja uz Ērgļiem ir par 99% pabeigta. Asfalts pagaidām gluds, ceļš līkumains, grāvji lieli. Iepriekš šeit biju braucis vēl pa grants segumu, tagad pavisam cita lieta. Pārgalvīgiem autovadītājiem īpaši varētu patikt.

Pašos Ērgļos viss pa vecam. Vilciens joprojām nekursē. Tirgū joprojām tirgo apšaubāmas kvalitātes preces no Polijas, bet no pils palicis tikai kalns. Šoreiz slēpņojot atklājām vēl neredzētu vietu – briežkalnu. Kā liecina internetā atrodamās norādes, vēl treknajos gados šeit aktīvi darbojusies slēpošanas trase, tomēr krīze šķiet šo biznesu paputinājusi.

Kalna galā lepni stāv estakāde. Kā minēts slēpņa aprakstā, tā uzbūvēta šeit deviņdesmitajos gados, tomēr līdz ekspluatācijai tā arī nav tikusi. Iespaidīgā celtne esot uzbūvēta nepareizi. Toties vasaras sezonā tā ir diezgan iecienīta randiņu vieta, kā mums sanāca novērot. Un kā nu ne, no estakādes augšējās daļas paveras lielisks skats uz Latviju.

Brīdī, kad piemeklēs bads visnotaļ gardi un par patīkamām cenām var paēst Korē. Tur cita starpā var palikt arī pa nakti. Pilnizmēra pusdienas divām personām maksāja 9 lati un 10 santīmi. Bet ja ēst negribas tik gruntīgi pie dzelzceļa tilta ir šī paša uzņēmuma konditoreja, kurā var padzert arī tēju.

Skatīt lielāku karti
Ja brauciens pa jauno šoseju līdz Ērgļiem sāk šķist pārāk garlaicīgs. Noteikti piestājiet Ķeipenē. Tur uzrauts Sergejam Eizenšteinam veltīts muzejs ar pāris interesantām vides instalācijām. Tieši tik lielisks, lai izkāptu no auto un izlocītu kājas pa ceļam uz Ērgļiem.