Pusdienās uz Nykoping, Zviedrijā

Es, tāpat kā daudzi slēpņotāji Latvijā, un ne tikai viņi, izmantoju fantastisko iespēju palidot ar ikarusu par niecīgu samaksu.  Jāsaka uzreiz godīgi, cilvēkiem ar augstām komforta un kvalitātes prasībām, kā arī ar vāju humora izjūtu lidot ar šo avio kompāniju neiesaku.

Visupirms, atbildot uz jautājumu – kur var dabūt TĀS lētās biļetes. Aizmirstiet par visādiem pseido aviobiļešu portāliem, nekad neko no starpniekiem nevarēs nopirkt lētāk kā no pirmavota. Un tas atiecas arī uz citām lietām. Biļetes iepērkamas īstajos akcijas brīžos www.rayanair.com mājaslapā. Svarīgi ir maksāt ar Visa Electron kartēm, jo Visa Classic ir kaut kāds, man nesaprotams neadekvāts uzcenojums par tranzakciju.

Tā kā lidojām uz Nykopingu jau ne pirmo reizi, tad šoreiz dažādības pēc to darījām siltā laikā, kad likās, ka sniegam Zviedrijā jau būtu jābūt nokusušam un jauns vēl nebūs paspējis uzsnigt. Cerības attaisnojās un trāpījām tieši uz aveņu un liepziedu laiku. Jā jā, Zviedrijā šobrīd zied liepas.

Pats brauciens šoreiz izvērtās veiksmīgāks un pilotam izdevās nolaisties mūsu banku īpašnieku zemē jau ar pirmo piegājienu. Iepriekšējo reizi martā biezās miglas dēļ pilotam trīs reizes neizdevās nolaisties Skavsta lidostā. Toreiz mūs aizveda uz kaut kādu citu lidostu, kas atradās 20 km otrpus Stokholmas un uz Skavstu veda ar autobusu teju divas stundas. Laiks, kā jau minēju bija apburošs un par cik šeit ieradāmies jau otro reizi, nolēmām mainīt ierastos tūristu maršrutus un uz nepilnus 5km attālo pilsētu doties ar kājām.

Lai arī zviedru autovadītāji mums veltīja neizpratnes pilnus skatienus, laikam jau parasti tur cilvēki ar kājām nevazājas, jau pēc pusstundas ilgas pastaigas, kar skaistiem kviešu laukiem nonācām uz veloceliņa, kur mūsu klātbūtne jau bija daudz pašsaprotamāka, nekā uz šosejas E3.

Pirmais apskates objekts bija «Jaunā kapsēta», kurai, kā izrādījās ir tieši 100 gadi, jo veidota tālajā 1909. gadā. Pilsētnieki kaut kādas vēsturiskas inerces rezultātā šo joprojām sauc par jauno kapsētu. Kā jau mēdz teikt par pilsētu var spriest pēc tirgus un kapiem. Tirgu apskatījām iepriekšējā brauciena reizē, šoreiz sanāca kārta kapiem. Kapu kultūra gan šeit krietni atšķiras no latviešiem tik pierastās kopiņu sistēmas. Kapakmeņi glīti un ļoti skaisti izaudzēta zālīte. Godīgi sakot, nedaudz atgādināja kādu no tām kapsētām ko parasti rāda amerikāņu filmās. Turklāt, kā jau civilizētās valstīs tas notiek, trauki, ūdens, lejkannas, kur ielikt savus līdzatnestos ziedus bija brīvi pieejamas un neviens tās negrasījās nozagt.  Pašu slēpni gan neizdevās atrast, visu laiku kāds vazājās garām un tajos īsajos brīžos, kad nevazājās veiksme mūs nepiemeklēja.

Tālāk pēc nelielās pastaigas un dažu ierindas slēpņu apmeklēšanas devāmies uz McDonalds restorānu, lai ieturētu brokast-pusdienas. Joprojām neesmu aprēķinājies, tieši par cik lētāks vai dārgāks ir šeit restorāns salīdzinājumā ar citām zemēm, tomēr man parasti kaut kā vieglāk liekas paēst McDonalds. Salīdzinājumam ar Latviju, šeit Big Mac komplekts maksā 56 kronas, savukārt Rīgā šāds komplekts maksā 2.35 ls. Interesanti, ka pie zviedriem sarkanā nāve (lasi – kečups) ir bez maksas, kamēr Rīgā par to cītīgi iekasē 10 santīmus.  Jāpiebilst, ka kafija McDonalds ir tikpat draņķīga kā Rīgā, bet turpat netālu esošajā Narvesen tipa kioskā par 19 kronām var iepirkt Cafe Latte, kas garšojot lieliski – tādas vismaz bija līdzbraucēju atsauksmes.

Vasarā kā jau vasarā bez ūdeņiem iztikt nevar. Un šoreiz, atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad valdīja samērā drēgs laiks un pastaiga līdz ūdeņiem tika atlikta, saņēmāmies spēkus un gājām patiesībā nemaz ne tik garā pastaigā līdz vietējās upītes uzpludinājumam, kur kā izrādījās bija pilns ar mazāk un vairāk vērtām jahtām, jahtiņām un dažiem tehnikas brīnumiem ar pretenzijām uz kuģīšu statusu. Interesanti, ka šeit izbūvēts samērā garš pontonu tilts, kurš ieved upes vidū un tur arī beidzas. Neskatoties uz to, vieta ir lieliska, kur saulainā dienā uzkāpt un pamērcēt kājas ūdenī tad, kad tās ir sagurušas no staigāšanas, lai vērotu garām braucošās jahtas. Ak jā, vājākiem cilvēkiem, stiprāka vēja apstākļos šeit var piemesties jūras slimība, jo tiltiņš mēreni šūpojas.

Jāsaka, ka ūdens neizskatījās gluži tīrs, tomēr mēs riskējām un kājas šeit veldzējām. Nevienu trako, kurš šeit peldētos nemanījām. Un var jau saprast, pat mūsu atsaldētajām otrpus Baltijas jūrai dzīvojošajām dvēselēm šis ūdens šķita mēreni auksts. Turklāt pilsētā esošajās upītes krācēs tas izskatās arī mēreni netīrs vai zaļgans.  Nedaudz pabrīnījāmies par to, ka šeit neviens neko nav noslēpis un devāmies atpakaļ uz pilsētu.

Izmetot dažus lokus gar jauniešu tusēšanās vietām uz rotācijas apļiem, nonācām pie tilta, kurš uzcelts 19. gadsimta sešdesmitajos gados un bija pirmais, kas savienoja abus upes krastus. Pirms tam cilvēki pāri upei pārcēlās ar laivu. Diemžēl pirmais no koka būvētais tilts ātri vien sabruka, un pilsētas pārvalde nolēma uzcelt jaunu, daudz spēcīgāku tiltu no akmens, kurš spētu apkalpot arī visu nepieciešamo satiksmes plūsmu. Tiesa pilsētnieki uzskatīja, ka tiltam jābūt krietni mazākam, jo jaunais tiem šķita daudz par lielu viņu vajadzībām. Iespējams pilsētas vadītāji tolaik bija rīkojušies tālredzīgi, jo no mūsdienu viedokļa tilts būtu ļoti šauriņš.

Jāsaka kopumā apmeklējot šo pilsētu divos dažādos gadalaikos kopējais vērtējums ir pozitīvs. Tiesa gan šeit īpaši daudz reizes nav ko darīt. Lai arī pilsēta ir jauka, sakopta un cilvēki draudzīgi (kā jau tas ir visās valstīs izņemot Latviju), īsti ko darīt divas dienas šeit nebūtu. Jau ap pulksten 18 bijām gatavi iekāpt lidmašīnā, lai atgrieztos mājās. Kopumā, vienu reizi šo mazpilsētu noteikti ir vērts apskatīt, jo tajā ir daudz interesantu vietu, kuras šajā rakstā nav pieminētas, jo tika apskatītas iepriekšējā brauciena reizē.

Ak jā, no Skavsta lidostas līdz centram var nokļūt ar autobusiem nr 515 vai 715 un biļetes cena ir 22 kronas vienai pilngadīgai personai. Personām vecumā līdz 19 gadiem tiek piemērota 50% atlaide. Šoferi runā nedaudz angliski un daži pat prot pajokot. Savukārt grupās no 4 cilvēkiem arī ir atlaides, bet vairs neatminos, cik tieši lielas.