Lattelecom pieslēguma maiņa

Visupirms jāsāk stāsts ar to, ka jau pēdējos vairāk kā trīs gadus esmu SIA Lattelecom klients. Tas ir pavisam vienkāršā iemesla – mūsu mājā neviens neko citu nevelk – dēļ. Pa lielam arī nesūdzos, sakaru pārrāvumi šo gadu laikā šķiet bijuši vienu vai divas reizes, no kurām garākais ilga četras stundas. Tomēr šoreiz par ko citu – par efektivitāti.

Maija beigās nolēmu esošo MK1 pieslēgumu nomainīt uz Internets 1.  Protams, tā bija absolūta utopija, iedomāties, ka pieslēguma maiņa Lattelecom‘ā būs tikpat vienkārša, kā, piemēram, Tele2 (viņu klients esmu krietni senāk). Domāts – darīts! Par cik jau iepriekš biju veicis visu pieslēgumu izpēti un skaidri zināju, ko un kā gribu, zvanu 177 un sievietei izklāstu visas savas vajadzības.  Uz jautājumu, no kura datuma vēlos veikt pāreju, vienojamies, ka fiksēsim šo svinīgo notikumu ar 01.06.2009. datumu.

Pabeidzis sarunu, jutos apmierināts ar savu «21.gs» uzņēmumu. Tomēr liels bija mans pārsteigums, kad pēc aptuveni nedēļas saņēmu vēstuli no Lattelecom ar jauno līguma pielikumu. Pat pieverot acis uz faktu, ka neviens cits (man zināms) sakaru sniedzējs sen vairs tā nedara, izrādījās, ka līgumā neviļus ieviesusies kļūda par veselu nedēļu. Lieki piebilst, ka vecā pieslēguma izmaksas ir lielākas un saprotams, ka šāda «kļūda» Lattelecom ir izdevīga.

Pēc atkārtota zvana uz Lattelecom, šoreiz jau cita sieviete skaidro, ka jā tiešām sistēmā ieviesusies kļūda tā un tā gaidiet jauno līguma pielikumu ar pareizo datumu.

Divas nedēļas vēlāk, beidzot saņemu salaboto Pielikumu līgumam Par elektronisko sakaru pakalpojumiem. Saķeksēju visu, kas ķeksējams, parakstu un jau tajā pašā dienā izmetu tuvējā pasta kastē.

14.augusta vakars. Atgriežoties no neliela vakara izbrauciena ar velo, pēdējās stundas laikā starp 21 un 22 manā pastkastē ir uzradies TAS. Aploksne, kura izskatās tā, it kā to ir vazājusi savā rokassomiņā kāda Lattelecom darbiniece, vismaz nedēļu, vai arī to ir darījis Post service*. Uz aploksnes nav neviena zīmoga, vai kādu citu atzīmju, kas liecinātu, ka to līdz manai pastkastītei ir nogādājis Latvijas Pasts. Neviļus mani pārņem sajūta, ka mans interneta pakalpojumu sniedzējs mani vajā, vai vismaz izseko. Lieki piebilst, ka vēstules saturs ir vēl saburzītāks un novazātāks nekā pats iepakojums. Tomēr atliek vien atviegloti uzelpot, jo vismaz uz kādu laiku šis murgs ir cauri.

Iepriekš plānoju rudens mēnešos atkal mainīt pieslēguma veidu, tomēr tagad laikam to nedarīšu, jo negribas vēlreiz krāmēties ar papīriem teju trīs mēnešu garumā, tikai tādēļ, ka Lattelecom nevēlas uzskatīt mani par 21.gadsimta cilvēku, kurš spēj kontrolēt savas vēlmes internetā un attiecīgi adekvāti reaģēt.

Šoreiz arī Lattelecom bija lielisks atkāpšanās ceļš. Tā kā mans pieslēguma ātrums nemainījās, tad reāli nebija iespējams fiksēt, vai 1.jūnijā tika veikta patiesā pieslēguma maiņa.

*Post Service ir kaut kāda kārtējā alternatīva, kas piedāvā uzņēmumiem par lētāku naudu (nekā LP) piegādāt korespondenci šķiet, ka visā Latvijā. Tomēr, cik esmu saņēmis šādus sūtījumus, tie ir bez jebkādām piegādes norādēm un parasti ļoti saburzīti.

P.S. Ļoti ceru, ka citrus vīri, kas rosījās gar maniem logiem pirms kāda laika radīs man vienu jēdzīgu iemeslu atkal pievērsties šiem trīs mēnešus garajiem pieslēguma maiņas procesiem.