Senāk, pirms gadiem 10 bija tāds joks – vienīgā lieta ar kuru vīrieši sacenšas “kuram mazāks” ir mobilais telefons. Tas tiešām bija laiks, kad ražotāji sajuka prātā un lēca līdz tehnoloģiskajam progresam ražojot arvien mazāka izmēra mobilos tālruņus. Kā šodien atceros savu sajūsmu par Nokia 3310 iegūšanu, kas šķita tik maza, tik moderna, ar tik lielu ekrānu, kurā ir tik ērti lasīt īsziņas. Šķiet visa šī perioda augstākais punkts bija samsung ražotais tālrunis, kuru varēja iekarināt kaklā, kā rotaslietu. Pēc tam kaut kā visa tā progresa lieta pagriezās pilnīgi pretējā virzienā un telefoni sāka kļūt arvien lielāki. Lai arī tie joprojām kļuva plānāki tie iegāja kaut kādā jaunā evolūcijas fāzē. Vēl labu laiku šur tur figurēja apšaubāma dizaina nokia ar 3G pieslēgumu, pēc tam pusei nācijas bija E51 un pēc tam … nu pēc tam sākās bakstīšanās. Šķiet pirmais Android tālrunis, kuru redzēju dabā bija 2009. gada nogalē izlaistais HTC Hero (Android 1.5). Tam bija milzīgs 3.2 collu ekrāns, kurš likās tik krāsains pat pēc krāsainās E51. Pēc tam Apple izlaida pirmo iphone ar 3.5 collu ekrānu un maisam gals bija vaļā.
Es nezinu, kuram tā likās laba ideja, bet izmēri tālāk kā tādā ātrvilcienā pieauga pa stundām. Katrs nākamais modelis bija ar lielāku ekrānu, ar ātrāku procesoru, ar labāku izšķirtspēju, ar labāku kameru. Visā šajā tehnoloģiskajā skrējienā esam nonākuši līdz tam, ka mūsdienās par tālruņa mini versiju sauc telefonu ar teju piecu (!!!) collu ekrānu.
Mana laba draudzene dzīves apstākļu spiesta nolēma pievērsties jauna tālruņa iegādei ar visu tai piederošo tirgus izpēti. Protams šādā situācijā parasti tiek iesaistīts jebkuršs vīrietis, kurš prot atšķirt telefonu no ledusskapja vai, piemēram, alus pudeles. Tā nu es ar savām prāta spējām centos sniegt manā rīcībā esošos labākos padomus, maksimāli cenšoties iejusties viņas tēlā un izprast vajadzības. Jāatzīst, ka telefonu šī jaunā sieviete lieto gana intensīvi un prot arī instalēt aplikācijas. Situācijas skaidrībai nepieciešams definēt, ka iepriekšējais lietotais tālrunis ir Iphone 4 bez S, kurš ir 115.2 x 58.6 x 9.3 mm liels ar 3.5 collu ekrānu. Citējot īpašnieci – tam ir perfekts izmērs, tikai šausmīgi bremzē.
Tā kā jaunais iphone ir “šausmīgi liels” (arī nevēlami dārgs) un “lēna mēsla” iegādei mana sirdsapziņa neļauj dot akceptu, tad nu veicām ierīču apskati dabā, ar cerību, ka nebūs tik traki. Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka īpašniece principiāli iebilst pret samsung (kuriem ir daudz maz lietojamu parametru telefoni zem 5 collu izmēra) un nav lielā sajūsmā par LG, kas asociējas ar ledusskapju nevis televizoru ražotāju. Par zīmolu asociācijām droši vien varētu uzrakstīt atsevišķu rakstu. Arī sevi pašu bieži vien pieķeru pie domas, ka vēsturiskā ražotāja nodarbošanās (vai tas ar kādu preču ražošanu viņš ir bijis pazīstams vēsturiski Latvijā) man bieži vien rada neuzticamību šī zīmola citu līniju produktiem. Tā teikt, ko gan ledusskapju ražotājs var saprast no telefoniem, ne?
Aptuveni šajā vietā jebkurš lasītājs, kurš daudz maz orientējas aktuālajā viedtālruņu tirgū saprot situācijas nopietnību. Mans saprāts pat nepārskatot aktuālo piedāvājumu uz sitiena var nosaukt tikai divus tālruņus, kas atbilst visam augstāk aprakstītajam – HTC mini 2 un Sony Xperia Z3 Compact. No kuriem, kā nojaušams, strikti noteiktajos izmēros īsti neierakstās neviens kandidāts. Izmisums sit tik augstu vilni, ka tiek pat pielaikotas Nokias. Lai arī tiek solīts 8.1 updeits uz windows 10, un nule kā paklīdušas runas, ka izstrādātāju un aplikāciju skaits tirgū šim tālrunim ir pie kritiskās masas robežām, tas joprojām nepārliecina. Jā, mani noteikti pārliecina šī tālruņa Carl Zeiss kameras optika, bet tas arī viss.
Un tieši šajā vietā mūsu stāsta varonei radās jautājums: “Mazākus neražo?”
Kādēļ ražotāji tik ļoti sākuši skrējienu pēc lielākiem izmēriem tik ļoti pametot novārtā mazos? Turklāt kā likums tiek pieņemta kopsakarība – ja telefons ir mazs, tam jābūt arī lēnam. It kā nevarētu būt mazs un ātrs. Es labprāt lietotu kādu 4-4.3 collu tālruni ar pieklājīgiem flagmaņa parametriem. Kādēļ normāla ātruma telefonam ir jābūt lielākam par taksometrā esošo televizora ekrānu manā bērnībā? Atceraties tos melnbaltos ar izvelkamo antenu?
Es negribu, lai mans telefons konkurē ar manu planšeti. Es negribu telefonu, kuru ar mokām var iestuncīt priekšējā bikšu kabatā. Es negribu telefonu, kuru nav iespējams noturēt vienā rokā. Tas, ka tirgus (tiesa gan biežāk sieviešu nekā vīriešu (un šeit mēs to varētu korelēt ar rokas un plaukstas izmēru)) to pieprasa ir sajūtam ik pa brīdim. Un visticamāk šādi telefoni līdz mums nonāks dabiskās evolūcijas ceļā. Diez vai mēs staigāsim apkārt ar 17 collu jaunāko mini tālruni pēc 10 gadiem. Bet tikpat labi varbūt arī nekad vairs nenonāks. Galu galā, priekš kam ir vajadzīgs tāds telefons, ja tikpat labi var piezvanīt no sava pulksteņa … vai tējkannas.
P.s. Jorpojām var nopirkt pilnīgi jaunu atvāžamo samsung, ar pogām, pa 18 eiro. Pats redzēju. Goda vārds!