Tad, kad pirmdienas vakarā tu iznāc no Nacionālā teātra un kā cilvēks tā nedaudz pēc 21 vēlies ieturēt vakariņas, nav īpaši daudz vietu, kas nāk prātā. Pirmā, manā gadījumā, protams ir McDonalds, tai seko LuLu pica, aiz tās protams Vecrīgas perimetrā XXL Pelmeņi. Tomēr tā kā mūsu jautrajai kompānijai darāms #alfabētarestorāni darbiņš, tad dodamies meklēt ko smalkāku.
Pirmdienas vakars Vecrīgā ir viens no tukšākajiem vakariem kādus manas acis Vecrīgā ir skatījušas. Šur tur paklīst pa kādam tūristam vai nejaušam garām gājējam. Visapkārt tukšs un kluss, daudzas no vietām diezgan slēgtas, vai slinki atvērtas. Pēc neliela padsmit minūšu pārgājiena pa populārākajām Vecrīgas ielām, pieņemam gala lēmumu nebraukt mājās neēduši un nedaudz bailīgu un kautrīgu soli dodamies iekšā klasikā – restorānā, kuru atceros teju visu mūžu – Pētergailis.
To, ka vieta nav no pavisam prastajām liecina jau tas, ka viesmīle mūs nesamāksloti pieklājīgi sagaida, un rodas sajūta, ka viņa tiešām priecājas par mūsu apmeklējumu. Tak jau darba diena ātrāk paies. Galdi ir saklāti kaut kādā defaultajā setupā. Tā kā nolemjam piesēst pie loga, tad viesmīle laipni piedāvājas drusku pietūnēt setupu un izveido mums jauku vakariņvietu četrām personām.
McDonalds šo vietu protams cenas ziņā izkonkurē vienā setā, bet nepiemirsīsim, ka mēs esam atnākuši uz vietu, kura pretendē būt A klases restorāns. Šai laimei pēc @prusux kopīgotās saites pietrūkst vien tāds nieks kā varietē programma. Bez tās šoreiz iztiekam.
Ēdienkartē pārsvarā samanu visādus jūras produktu izstrādājumus, kas apviļāti dažādos vārdos veido gudru un sarežģītu ēdienu nosaukumus. Tā kā uz vakaru negribas nedz jūras ķemmītes, nedz citas jūras veltes, tad pieturos pie gandrīz klasiskām vērtībām, zupas ar tomātiem, Cēzara salātiem un tējas ar pienu. Mans vakariņu komplekts izmaksā aptuvneni 12 jurīšus.
Apkalpošana ir brīnišķīga un viesmīle ir ar tādu kā harizmu. Es pat varētu to nosaukt par iedzimto latvieša pieklājību, kas gadu desmitiem dažādu politisko situāciju un nāciju krustojumu rezultātā lēnām izgaist vai tiek rūpīgi slēpta.
Kopumā varētu novērtēt šo vietu, kā vidusmēra izpratnei par restorāniem Vecrīgā atbilstošu. Tās cenu līmeni vidēji augstu un apkalpošanu laipnu. Visubeidzot pluss par darba laiku. Pētergailis savus apmeklētājus apkalpo līdz pusnaktij. Tas savukārt nozīmē, ka mēs tagad zinām, kur var paēst vēlos pirmdienas vakaros.
