Vai krīze mums iemācīs dzīvot labāk?

Nu jau liekas būs pagājis gandrīz gads, kad pirmo reizi izdzirdēju vārdu krīze. Neatminos, kurā datumā tieši, bet pagājušā gada septembrī «Lehman Brothers» satraucošā ziņa pārsteidza pasauli. Un attaisnojās teiciens «Atliek Amerikai nošķaudīties, lai visa pasaule saķertu iesnas». Šoreiz liekas, ka iesnas būs sanākušas hroniskas un ilgstošas, un novārgušo Latvijas ķermeni mocīs vēl ilgi. Ekonomika, lai paliek tās pārzinātājiem, es šoreiz par citu – par cilvēkiem.

Jau aizvadītā gada laikā es vēroju cilvēkus. Patiesībā vēroju viņus krietni senāk, bet pēdējā gada laikā ir palicis pavisam interesanti vērot. Atceraties pēdējo trekno gadu šiku – glamūru un citas galvu reibinošās ballītes? Tik strauji un vētraini visi aizmirsa par glamūru, par spožām lietām un kļuva daudz piezemētāki. Nolaidās uz zemes un atcerējās, ka mājās ir panna uz kuras var pagatavot ēdienu. Izrādījās, ka ir arī mazākas automašīnas par četru litru dzinēju u.tml. dzīves sīkumi, kuri nu ir kļuvuši par dārgu.

Interesanta ir arī cilvēku attieksmes maiņa. Visapkārt arvien vairāk dzirdams par atjaunojamajiem resursiem, par jauniem atkritumu pārstrādes poligoniem un to, kā kaut ko darīt savādāk. Drosmīgākie un uzņēmīgākie ir uzsākuši savu mazo lietu, kurai varbūt agrāk nespēja saņemties, bet tagad, piemēram, divas māmiņas šuj mazu bērnu apģērbus un veiksmīgi tos pārdod. Arī zemnieki saņēmās kļūt tuvāki tautai. Lai arī zemnieka darbs nav pārdot, tomēr tas bija veids kā izdzīvot.

Pienāca patīkama vasara un visi it kā uz mirkli atviegloti nopūtās. Daudzi jo daudzi no saviem pagrabiem izvilka vēl padomju un atmodas laikā pirktos velosipēdus, notrauca putekļus, ieeļļoja ķēdi un devās ielās. Izrādījās, ka braukt ar velosipēdu ir tik ērti, un, kas pats galvenais – lēti.

Arī svinības daudzi vairs neizvēlas atzīmēt ar vērienu un lielu pompu – lielā mazpazīstamu cilvēku barā, bet tā vietā izvēlas sev tuvus un pazīstamus cilvēkus. Vecāki velta vairāk laika bērniem u.tml.

Protams, nevar visus mest pār vienu kārti. Daži, paši godīgi atzīst, ka nevēlas nekādas pārmaiņas redzēt un vēlas turpināt dzīvot burvīgajā ballītē. Ja Jūs vaicātu man, es uzskatu, ka krīze Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem nodarīs vairāk labuma nekā posta. Mēs iemācīsimies būt cilvēcīgāki, mēs iemācīsimies būt vienotāki (it kā cīnoties pret kopējo ienaidnieku – krīzi). Šis laiks noteikti mums iemācīs ieraudzīt pasauli savādāk. Un, lai arī daudziem tas ir smagu pārbaudījumu laiks, grūtībās mēs topam stiprāki.