Netflix Latvijā gadu vēlāk

Kad pirms gada es izlasīju twitterī, ka Latvijā kļuvis pieejams video straumēšanas serviss Netflix, es tajā pašā mirklī iegāju internetā un sāku to lietot. Pavisam organiski pirmās 30 bezmaksas izmēģinājuma dienas pārauga vairāk nekā gadu ilgā regulārā servisa lietošanā. Un šeit ir jautājums, kuru uzdod daudzi – vai ir vērts maksāt?

Ja kādam vēl šajā valstī ir ilūzijas, Netflix Latvijā nav tas pats, kas Netflix, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā, vai kādā citā Rietumeiropas valstī. Pie mums neatradīsim daudzus pasaulē iecienītus seriālus, piemēram, The Big Bang Theory. Tomēr nevar teikt, ka Latvijas Netflixā galīgi nekā nav.

Pa šo gadu ir atlicis laiks gan noskatīties lērumu dažādu klasisku, nedaudz piemirstu filmu, gan vēl lielāku ‘ā šo taču tikko pa kino rādīja’. Pārsvarā gan tas ir izrādījies pēdējos 3 līdz 7 gados. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ man patīk lietot Netflix, ir – mazāk laika čakaram, vairāk laika filmām.

Pirmkārt, manā vecajā, labajā viedtelevizorā jau ir uzinstalēta Netflix aplikācija, kas visu procesu padara daudz vienkāršāku. Otrkārt, ja ir sajūta, ka tu vēlies skatīties kādu filmu vai seriālu, tev nav jāzīlē kafijas biezumos, ko tieši tu vēlies. Atliek tikai nedaudz pašķirstīt katalogu. Netflix ir diezgan labs vieds, lai balstoties uz manu skatīšanās vēsturi, spētu uzminēt, ko es gribēšu skatīties nākamajā reizē. Atliek tikai tam ļauties. Treškārt, ja ieraugi saraktā kādu filmu, ko vēlies noskatīties nākotnē, bet ne šobrīd, to ir iespējams pievienot savam sarakstam, lai noskatītos vēlāk. Ceturtkārt, Netflix atminas, līdz kurai sērijai un arī līdz kurai minūtei tu esi ticis, lai nākamreiz varētu turpināt tieši tur, kur paliki. Piektkārt, skaties, cik lien, kamēr paliek nelabi.

Kopš dienas, kad Netflix parādījās Latvijā, ir pagājis nedaudz vairāk par gadu un šobrīd vilcienā mēģina pagūt ielēkt arī citi mākslinieki. Piemēram, Amazon Prime Video un mūsu pašu bāleliņu Shortcut. Ja pirmais būtu vismaz apsverams Grand Tour aktivitāšu dēļ, tad otrais ar savu sakaltušo lūpu reklāmu liek man riebumā novērsties katru reizi, kad to redzu. Piedod, Lauri, nekā personīga.

Netflix izdevās tas, kas neizdevās Spotify. Pārliecināt ar savu pakalpojumu kvalitāti un ērtumu. Maksāt 9.99 € mēnesī man nešķiet pārlieku daudz, jo es jūtos gandarīts par saņemto pakalpojumu un tā kvalitāti. Mans aprēķins šeit ir vienkāršs – ja mēneša laikā tiek noskatītas vismaz 2 filmas, Netflix jau sevi ir atpelnījis. Salīdzinājumam rēķinām kino biļešu vai DVD disku cenas. Kā jau var noprast, noskatīts tiek krietni vairāk par 2 filmām mēnesī.

Protams, es Netflix atrodu arī lērumu tādu filmu, kuras man nešķiet saistošas vai pat interesantas. Šajā faktā es neredzu neko traģisku, jo šim servisam tomēr ir jāspēj piedāvāt saturs dažādām gaumēm. Tomēr, ja kādam ir par maz filmu Netflixā, man Jūsu ir žēl. Ar maniem skatīšanās tempiem es joprojām nespēju noskatīties visu, ko es gribētu.

Vienmēr, kad runa ir par video straumēšanas servisiem, uzrodas kāds indivīds, kurš ar putām uz lūpām kliedz apmēram šādu tekstu: «Tikai muļķi maksā par Netflix, visu tāpat var novilkt torentos un internetā par velti!» Jā var, tomēr neaizmirsīsim, ka tā joprojām ir krimināli sodāma darbība. Turklāt tas neatsver iepriekš uzskaitītās ērtības. Papildus tam neaizmirsīsim, ka daudzās Eiropas valstīs, par šādām aktivitātēm pieklauvē pie durvīm vai labākajā gadījumā atsūta rēķinu. Visu beidzot, ir labi būt labam. Padomājiet par to.

 

 

Šis ieraksts tapis 30 dienu izaicinājuma ietvaros.